29 septembris, 2006

Par skalām

Vispirms salīdzināsim reitingu un reālo vēlēšanu rezultātu izcelsmi.

Partiju popularitātes skala jeb reitings tiek veidots, aptaujājot n balstiesīgus LR vēlētājus. Tiek iegūtas šāda atbildes -

1) atbalstu partiju A - n %
2) atbalstu partiju B - n%
..
X) atbalstu partiju X - n%
Y) neesmu izlēmis - n%
Z) nepiedalīšos vēlēšanās - n%

kad saskaita atbildes kopā būtu jābūt 100%.

Vēl ir tāda lieta kā aptaujas kļūda, jo protams, aptauja ir tikai aptauja, tajā piedalās tikai neliela sabiedrības daļa. kļūda tiek izteikta kā iegūto rezultātu daļa, līdz ar to tā katrai atsevišķai partijai atšķiras (jo atšķiras arī atbalsts tām); tātad šeit varam runāt par atbalsta diapazonu.

Vēlēšanu rezultāti tiek izteikti šādi:
1) par partiju A - n% biļetenu
..
X) par partiju X - n%
Neizlēmušo nav.

Vēlēšanās piedalās X% vēlētāju.

Vēl ir tāda kategorija kā "nederīgie biļeteni" - jebkādu iemeslu dēļ nederīgi noteikšanai, par kuru partiju vēlētājs ir balsojis. Vēlēšanu likuma 38.pants nosaka, ka "Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits", tātad skaitot basis vispirms no visām nodotajām tiek atšķirotas nederīgās, un tad 5 procentu barjera ir būtiska tikai derīgajām zīmēm. Kaut arī ir vēlētāji, kuri izteikuši savu attieksmi arī nododot nederīgu biļetenu. [Balsu skaitīšanas kārtība]

Tātad saskaitot par visām partijām nodotās balsis kopsummai būtu jāsanāk 100%.

Tagad mēģināsim korelēt reitingu datus uz reālajiem vēlēšanu rezultātiem. Reitingos paņemsim nost tos, kas saka, ka nepiedalīsies vēlēšanās, savukārt par-kuru-partiju-balsot-vēl-neizlēmušos sadalīsim uz visām partijām proporcionāli jau esošajam atbalstam. Kļūdas diapazonu palielināsim, jo faktiski samazinās atbildējušo skaits (izsvītrojot tos, kam nav izvēles).